Latvijas plāni līdz 2030. gadam ievērojami palielināt vēja enerģijas jaudas, visticamāk, netiks izpildīti pilnā apjomā. Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis Jānis Irbe atzīst, ka nospraustais mērķis sasniegt 1200 līdz 1500 megavatu jaudu pašlaik izskatās nesasniedzams.
Lai gan darbi turpinās un jauni vēja parki top, temps nav tik straujš, kā sākotnēji cerēts. Tomēr valsts neplāno padoties un turpinās strādāt pie jaunu projektu īstenošanas. Salīdzinot ar kaimiņiem, Latvija vēja enerģijas jomā pašlaik atrodas krietni iedzinējos. Mūsu valstī vēja ģeneratoru jauda ir tikai nedaudz virs 130 megavatiem. Tajā pašā laikā Lietuva jau spēj saražot 2600 megavatus, bet Igaunija – aptuveni 700 megavatus. Tas rāda, ka mums ir ejams vēl tāls ceļš, lai pietuvotos kaimiņvalstu līmenim.
Vēja enerģijai ir būtiska loma Latvijas nākotnes enerģētikas neatkarības plānošanā. Par to runāja arī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Labā ziņa ir tāda, ka šogad Latvijas kopējā jauda varētu dubultoties. Drīzumā tiks pabeigts vēja parks “Laflora”, kas dos papildu 110 megavatus. Šis objekts jau ir gandrīz gatavs, un no aprīļa tajā sāksies nepieciešamie testi pirms pilnvērtīgas darba uzsākšanas. Tāpat līdz gada beigām ekspluatācijā plānots nodot arī vēja parku “Pienava”, kas ir intensīvā būvniecības procesā. Ja abi šie projekti sāks darboties, Latvijas garantētā jauda 2030. gadā varētu sasniegt ap 500 megavatiem.
Jauni noteikumi un prasības vēja parkiem
Lai sakārtotu nozari, ministrija izstrādā jaunus vēja parku ekspluatācijas noteikumus. Tos plānots nodot sabiedrības apspriešanai jau februārī vai martā, bet oficiālā saskaņošana notiks pavasara beigās. Noteikumi ietvers prasības vairākos svarīgos blokos: trokšņa līmenis, vizuālais izskats, dabas aizsardzība un vispārējā drošība.
Runājot par troksni, tiks skaidri noteikts, cik skaļi drīkst darboties iekārtas un kādā veidā šie mērījumi veicami. Tas nepieciešams, lai kliedētu iedzīvotāju bažas par iespējamo trokšņa piesārņojumu. Savukārt vizuālajā ziņā tiks regulēts, kādā krāsā jābūt rotora lāpstiņām un kādam jābūt marķējumam ar aizsarggaismām. Interesanti, ka gaismu mirgošanu ministrija ietekmēt nevar, jo to stingri nosaka starptautiskie aviācijas drošības standarti.
Rūpes par putniem un dabas daudzveidību
Īpaša uzmanība jaunajos noteikumos pievērsta dabas aizsardzībai. Vēja turbīnas būs jāaprīko ar speciālām monitoringa kamerām putnu novērošanai. Tāpat paredzēts, ka noteiktos laika posmos vai pie konkrētiem laika apstākļiem iekārtas būs jāaptur, lai pasargātu sikspārņus. Visas šīs darbības būs rūpīgi jāreģistre un jāiesniedz atskaites Valsts vides dienestam. Bioloģiskās daudzveidības uzraudzību savukārt nodrošinās Dabas aizsardzības pārvalde.
Noteikumi skars arī drošības jautājumus. Parku īpašniekiem būs jāparūpējas par zibens aizsardzību, ugunsdrošību un bīstamo atkritumu pareizu nodošanu. Tiks ieviesta prasība izstrādāt civilās aizsardzības plānus un apdrošināt vēja elektrostacijas. Tāpat speciālistiem, kas strādā šajos objektos, būs nepieciešama obligāta sertifikācija. Šādi kompleksi noteikumi palīdzēs nodrošināt, ka vēja parki darbojas droši un pēc iespējas mazāk traucē apkārtējai videi un iedzīvotājiem.
